Scroll or use arrow keys to navigate the site

Fotogrāfiju maģija

Nu jau droši var teikt, ka mēs visi esam uzauguši fotogrāfiju laikmetā, jo fotografēšanas vēsture sākās 1839.gadā. Tātad – izaugušas vairākas paaudzes kopš tā laika. Ikviens no mums varam atcerēties kādu fotogrāfiju, kuru redzot, kaut kas mūsos notika – kaut kas mainījās, guvām kaut kādu iespaidu, iedvesmu, domu, sajūtu, emocijas, kas palikušas kā nospiedums vizuālajā atmiņā. Viens attēls ir tūkstoš vārdu vērts.

Man vēl aizvien ir atmiņā kāda mammas vecāku mājās redzēta bilde. Diemžēl, nevaru parādīt pašu bildi. Tā bija diezgan liela izmēra fotogrāfija koka rāmī, un tajā bija mana vecāmamma ar vecotēvu savās kāzās. Dubultportrets. Viņa bija noliekusi galvu pie vectēva pleca, un abi skatījās uz mani. Kā mazs bērns, es aizvien uz šo bildi skatījos, kad ciemojos vecvecāku mājās, un domāju visvisādas domas. Arī tagad, domājot  par to, it kā atrodos toreiz tajā laikā, stāvot pretī sienai, kur šī bilde karājās. Tāds ir fotogrāfijas maģiskais spēks. Toreiz skatījos un domāju: vai tiešām mana vecāmamma kādreiz bija tik jauna? Un kāda toreiz bija kāzu diena? Acis vienmēr atgriezās pie šīs fotogrāfijas pie sienas.

Mana vecmāmiņa no tēta puses. Viņu nekad neesmu redzējusi, jo viņa nomira agri. Bet fotogrāfijas maģijas dēļ varu sevī redzēt viņas vaibstus.
Kāda radiniece no tēta puses. Fantastiska bilde!

Pēc tam ir bijušas arī citas bildes. Atceros krāšņās “National Geography” žurnāla bildes, kuras nebija pieejamas padomju gados visiem, bet tikai dažiem “izredzētajiem”. Pie šo žurnālu skatīšanās tiku, tikai pateicoties savai skolotājai Mirdzai Lauciņai, kad viņa man mācīja angļu valodu. Vēl tagad atceros stāstu par mazu vāverīti no šī žurnāla. Toreiz pētīju katru lappusi, iedomādamās tālās zemes, no kurām nāca tādas skaistas krāsas.

Neaprakstīšu visus atmiņā palikušos attēlus – tas būtu pārāk garlaicīgi priekš jums. Tā vietā, acinu tevi izveidot savu attēlu “topu”. Kāpēc? Jo visi šie attēli ir veidojuši tavu uztveri, attieksmi, sajūtas. Kuras fotogrāfijas ir ietekmējušas tavu dzīvi? Kas katrā konkrētajā bildē bija tas pozitīvais vai negatīvais iespaids, kas tevi uzrunāja? Pārdomājot šīs lietas, tu nonāksi tuvāk savai iekšējai sajūtai par to, ko tu pats/ pati gribi pateikt pasaulei.

Fotogrāfs Ansels Adams apgalvo šādi: “You don’t take a photograph, you make it.” – “Tu nefotografē, bet radi.” – šo teicienu nevar pārtulkot tiešā veidā, bet ideja ir tāda: “Mēs nevis vienkārši uzņemam bildi. Mēs ieguldām savas domas un spējas, lai kaut ko radītu.”

Tāpat, kā katram gleznotājam gleznas ir atšķirīgas, tāpat vienu un to pašu lietu katrs fotografētājs redzēs un pasniegs savādāk. Ikvienu kadru, ko radām, ietekmē fotogrāfa doma un izvēle.

Mācoties tehniskās lietas, biju tik ļoti uz tām koncentrējusies, ka izsīka radošums. Baidījos, ka tas, ko es gribu uztaisīt, nebūs gana labs. Tagad, skatoties savas pēdējo gadu bildes, redzu, ka vislabākās tomēr ir tās, kas varbūt nav tik tehniski labas, kā gribētos, bet kuras esmu fotografējusi “priekš sevis”, – tāpēc, ka “nevarēju nenofotografēt”. Protams, ka visideālākais ir tas, ka sastopas kopā visas šīs trīs lietas – relaksēta doma, tehniskās zināšanas un labs aprīkojums.

Fotogrāfijas maģiskais spēks. Tas aiztransportē mūs uz vēsturi domas ātrumā. Kur tagad atrodies tu?

 

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

*

Copyrighted Image